11.01.2017

Dzīves update!

Čau!

 Ir tik dīvaini atkal rakstīt, bet šodien beidzot man ir labāk! No manas puses mazi pārtraukumi blogā bija kā mazās pauzītes, lai sevi nostādītu pareizajos plauktiņos, taču šoreiz bija nedaudz savādāk. 
Es pat īsti nezinu ar ko lai sāk, kuram notikumam, lai ķeros klāt pirmajam, bet pa šo, gandrīz pusgadu, mana dzīve ir bijusi viens milzīgs karuselis. Esmu bijusi foršos augstumos, no kuriem paveras brīnišķīgs skats, kā arī esmu bijusi tādos zemzemes dziļumos, ka nezināju, kur lai vairs meklēju gaismu. Un ziniet, tā dzīvē laikam notiek. Man ir 22 gadi un jau kopš 13 gadu vecuma es esmu stāvējusi uz savām kājām. Esmu audzināta būt mērķtiecīga, pārliecināta, patstāvīga un visās situācijās es vienmēr cenšos pati rast risinājumu. Bet ko var sagaidīt no tik jauna cilvēka? No manis sagaida daudz-gan ģimene, gan draugi, gan radi, gan es pati. Un šis spriedzes burbulis no sajūtas,ka man pašai viss ir jāatrisina un ar visu jātiek galā vienā brīdī vienkārši uzsprāga uz visām pusēm.
Es jutu,ka pazaudēju savu personību, savu raksturu un savu emocionālo nostāju. Man vairs nebija laiks lietām, kuras mīlu, godīgi sakot, viss ko gribēju, ir vienkārši ielīst zem segas un gulēt. Un nē. Man nebija nedz depresija, nedz citas psiholoģiska rakstura problēmas. Es biju vienkārši nogurusi un izdegusi. Darbs, skola, mājas lietas, veselība.. tas viss kopā izveidoja tik spēcīgu slogu, ka vienkārši vairs nezināju, ko lai iesāku. Es naktīs vairs nevarēju normāli gulēt, es biju pārgurusi, nomākta, mans garstāvoklis svārstījās biežāk, kā pulkstenis.

Un ziniet, kāds bija mans risinājums? Kaut arī no manas puses ir klusums, es tik un tā sekoju līdzi Jums, meitenes, kas ikdienā raksta un stāsta un blogo. Pavisam netīšām vienā dienā izlasīju Lauras Valutas rakstu par to, kā viņa pamet darbu Inglot veikalā. Un ziniet? Viņa bija tas cilvēks, kas manī pamodināja apziņu, ka tā vairs nevar turpināties un man ir jāsāk attīrīt sevi un sava apkārtne no lietām, kas mani nomāc un iznīcina. Un tā nu es pametu savu darbu. Man, kā cilvēkam, kas darbu nemēdz mainīt ik pa pāris mēnešiem, tas bija milzīgs solis un nenormāls satraukums-gan pozitīvs, gan negatīvs. Bet sēžot savā komforta zonā, nekas dzīvē nemainīsies.

Un tad beidzot es varēju normāli gulēt. Sajūtu ziņā man likās, ka esmu kļuvusi vieglāka. Ka man vairs nav tas iekšējais kamols un bumbulis, kas izraisa nelabumu un bezspēku. Nepārprotiet mani, mans darbs bija lielisks, es tiešām novērtēju visu, ko tajā ieguvu, kolēģus un draugus,kurus iepazinu, tā bija vieta, kas man vienmēr paliks atmiņā ar tikai pozitīvām lietām! Tā bija daļa no manas ģimenes, kuru es biju izlēmusi pamest. Bet viss notiek tā, kā tam ir jānotiek (vismaz es dzīvoju ar šādu principu).
Pēkšņi mana pasaule atkal sāka griezties, pēkšņi manā dzīvē atkal parādījās piedzīvojumi un jaunas iespējas. Mēdz teikt, ka dzīvē vienmēr ir jājūtas nedaudz neērti, jo tikai tā tu spēsi sasniegt to, ko savā komforta zonā tu nesasniegsi. Un tas bija tieši tas, kas man vajadzīgs.

Mēneša laikā es pabiju divās valstīs- Dānijā un Francijā, es baudīju atvaļinājumu ar savu mīļoto cilvēku, izbaudījām Francijas Provinces skaistumu, apciemoju skolu, kurā mācījos, atsvaidzināju savas franču valodas zināšanas.. kā arī piedzīvoju pavisam savādāku kultūru tepat Dānijā. Kopenhāgena ir tik skaista vieta! Un tas viss tikai tāpēc, ka izlēmu sevī ko mainīt. 

Varbūt arī tāpēc man bija vajadzīgs šis laiks prom no visa, man bija jāsaprot kā es jūtos iekšienē un kas ir tas, kā es redzu savu un savas ģimenes dzīvi. Bet tagad viss ir labi. Šobrīd es atkal esmu Dānijā, Kopenhāgenā. Šeit būšu divus mēnešus un to laikā es sevi nostādu tik daudzās ārpuskomforta situācijās, cik vien iespējams. Tas ir milzīgs piedzīvojums un pārdzīvojums vienlaicīgi, bet beidzot varu teikt, ka jūtos labi. Es jūtu atgriežamies savu degsmi, savu dzinuli un savu dzīvesprieku.
Vai es turpināšu rakstīt šo blogu? Protams, taču esot prom no savām mājām, man ir jāatrod veids, kā to sev nodrošināt! Bet tas ir vēlviens izaicinājums! :)

Īsumā, es gribētu teikt to, ka nevajag baidīties pieņemt lēmumus, mesties iekšā piedzīvojumos un šaubīties par to, ko Jūs darāt. Ir tikai normāli baidīties, šaubīties un uztraukties, taču dzīvē ir jāmācās gan no savām kļūdām, gan pozitīvās pieredzes! Un milzīgs paldies Tev, Laura, par Tavu rakstu un to, ar ko Tu dalies ar saviem lasītājiem! 


Sveicieni no Dānijas Jums visām,
Līdz nākamajam rakstam! :)
-x.P

2 komentāri

  1. Omg! Sāku lasīt, bet nekad nebiju iedomājusies, ka ieraudzīšu savu vārdu! Es priecājos, ka vēl kāds ,bez manis, sperot izšķirošu soli tiek pie jaunas un baudāmākas dzīves! Es arī nenožēloju nevienu pašu mirkli, ka izrāvu sev pamatu zem kājām!
    Much LOVE

    AtbildētDzēst
  2. Lai izdodas!
    Kā arī es gaidu kādas bildes no Dānijas, man ļoti patīk viņu arhitektūra :)

    AtbildētDzēst

Latest Instagrams

© Lavender Sparks. Design by Fearne.